Oglekļa šķiedras plākšņu caurumu apstrādei ir divi galvenie atslāņošanās iemesli: viens ir aksiālais spēks, bet otrs ir siltums, kas rodas griešanas procesā. Oglekļa šķiedras plākšņu caurumu apstrādes atslāņošanos bieži izraisa šo divu iemeslu kombinācija, no kuriem galvenā ir aksiālā spēka loma. Kad aksiālais spēks iedarbojas uz oglekļa šķiedras plāksnes virsmu, ja iekšējais spriegums, kas rodas starp šķiedru slāņiem, sasniedz vai pārsniedz sveķu savienojuma stiprību starp šķiedras slāņiem, šķiedras slānis būs atslāņošanās sveķu lūzuma dēļ. .
Analizējot oglekļa šķiedras spēku urbuma apstrādes procesā, instrumenta centra trajektorija urbšanas apstrādes laikā ir taisna, griešanas ātrums ir 0, un materiāls ir tikai aksiālais ekstrūzijas spēks, kas ir viegli izraisīt oglekļa šķiedras materiālu atslāņošanos. Oglekļa šķiedras plākšņu spirālveida frēzēšanas procesā instrumenta centra trajektorija ir spirāle. Instrumenta centrs vairs nesakrīt ar apstrādājamā priekšmeta centru, bet pastāvīgi mainās gar spirāli, tad materiāls sagataves centrā tiks nogriezts ar instrumentu, nevis saplaisājis ekstrūzijas rezultātā, tādējādi ievērojami samazinot aksiālā spēka darbība.
Visnopietnākā atslāņošanās parādība urbšanas apstrādes laikā ir pie izejas, un frēzēšanas laikā pie izejas nenotiek atslāņošanās, bet populācijā ir neliela atslāņošanās parādība. Atslāņošanos pie izejas galvenokārt izraisa aksiālie spēki, savukārt noslāņošanos populācijā galvenokārt izraisa bīdes spriegums. Pārbaudē var redzēt, ka aksiālais spēks frēzēšanas laikā ir daudz mazāks nekā urbšanas laikā. Tāpēc, frēzējot caurumu, materiālu var izvairīties, pirms tas nonāk griešanas zonā un vispirms tiek iznīcināts, lai efektīvi izvairītos no materiāla atslāņošanās, plīsumiem un citiem defektiem.
Ja urbšanas ieplūdes defekts galvenokārt ir urbums, izplūdes defekts galvenokārt ir atslāņošanās; Spirālveida frēzēšanas caurumu ieplūdes defekti galvenokārt ir atslāņošanās, un izplūdes defekti galvenokārt ir urbumi. Salīdzinot ar urbšanas apstrādi, spirālfrēzēšanai ir mazāk urbumu uz urbuma virsmas un mazāka plīsuma parādība, un, tā kā aksiālais spēks ir salīdzinoši mazs, atslāņošanās parādība izpaužas kā nelielas plaisas, tāpēc urbuma apstrādes kvalitāte ir salīdzinoši augsta.
Urbjmašīna var apstrādāt tikai urbumus ar tādu pašu atvērumu kā instrumenta ārējam diametram, savukārt frēze var izfrēzēt caurumus ar dažādu urbuma diametru. Tas samazina noliktavā esošo instrumentu daudzumu un dažādību un samazina apstrādes izmaksas. Var redzēt, ka oglekļa šķiedras plākšņu caurumu apstrādei ir iespējams izmantot spirālveida frēzēšanas metodi, un kvalitāte ir augstāka nekā parastajai urbšanai.